²»Á¼Ñо¿Ëù

Mediju māksla un radošās tehnoloģijas

Doktorantūras programma 198 ECTS

Izmantojiet atlaidi “Doktorantūra” 20% apmērā visam studiju periodam. Atlaide tiek piešķirta līguma slēgšanas brīdī.

Lūdzam kandidÄå³Ùus iesniegt pieteikumus savlaicīgi pirms noteiktā termiņa beigām. Jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar programmas direktoru.

²»Á¼Ñо¿Ëù akadēmiskā doktora studiju programma sagatavo kandidÄå³Ùus ZinÄå³Ùņu doktora (Ph.D.) grāda ieguvei humanitārajās un mākslas zinÄå³Ùnēs. Programmu raksturo augsti kvalificēts akadēmiskais personāls un moderna tehniskā infrastruktūra studiju procesam.

Studiju virziens akreditēts līdz 2031. gada 10. decembrim.

Galvenā informācija

  • ³§Äå°ì³ܳ¾²õ:
    No 1. februāra
  • Ilgums:
    3 gadi
  • Veids:
    Pilna laika
  • Valoda:
    ´¡²Բµļ³Ü
  • °­°ù±ð»åī³ٱè³ܲ԰ì³پ±:
    198 ECTS
  • Programmas grāds:
    Doctor of Science (Ph.D.) in Humanities and Arts Sciences
  • Maksa gadā:
    Latvijas un citu ES, EEZ valstu, kā arī ES kandidÄå³Ùvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem:
    5640 EUR (pilna laika dienas studijas, angļu valodā)

    Citu valstu pilsoņi:
    6500 EUR (pilna laika dienas studijas, angļu valodā)

    Izmantojiet atlaidi “Doktorantūra” 20% apmērā visam studiju periodam. Atlaide tiek piešķirta līguma slēgšanas brīdī.

Doktora studiju programma „Mediju māksla un radošās tehnoloģijas”, kas balstīta uz praksē balstītu mākslas pŧ³ٲԾ±±ð³¦ību un digitālo tehnoloģiju transformatīvo ietekmi, piedāvā rūpīgu, augsta līmeņa apmācību digitālo rīku lietojumā dažādās mediju vidēs, imersīvās platformās un audiovizuālajās mākslās. Programma veicina oriģinālu, neatkarīgu pŧ³ٲԾ±±ð³¦ību, kas risina globālos kultūras, ekonomikas, sociālos un politiskos jautājumus. Integrējot jaunākās tehnoloģijas radošajā pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībā, programma veido spēcīgas profesionālās saites starp radošajām industrijām un biznesa sektoru.

Studiju programmas mērķis

Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus, uz pŧ³ٲԾ±±ð³¦ību orientētus profesionāļus – māksliniekus, kuri pārvalda daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem, kuri ir apguvuši specifiskas prasmes mākslas darbu un inovatīvu mediju produktu radīšanā, zinÄå³Ùniskajā pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībā un radošu projektu realizēšanā, un kuri ir konkurētspējīgi mākslas, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, vai ir veiksmīgi akadēmiķi augstākās izglītības iestādēs, un kuri veic oriģinālu un neatkarīgu pŧ³ٲԾ±±ð³¦ību – jaunu zināšanu radīšanu – digitālo mediju un audiovizuālajā mākslā un inovācijas tehnoloģiju radošā izmantošanā, un kurai ir ietekme uz kultūru, ekonomiku, politiku un sociālo sfēru gan Latvijā, gan ārpus tās.

Balstoties uz “praksē balstītas” pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības principu, šī doktora studiju programma ir starpnozaru un uz inovācijām vērsta iniciatīva digitālajā mākslā un audiovisuālajos medijos, kas apvieno mÄå°ì²õ±ô¾±²Ծ±±𳦾±²õ°ìo jaunradi ar zinÄå³Ùniski tehnoloģisko inovāciju un kritiski analītisko metodoloģiju. Programmas pamatpieeja ir veicinÄå³Ù vidi, kurā pati prakse – definēta kā aktīvs mÄå°ì²õ±ô¾±²Ծ±±𳦾±²õ°ìās jaunrades process, kritiskā refleksija un no tā izrietošā jaunas teorijas un zināšanu radīšana – ir mÄå°ì²õ±ô¾±²Ծ±±𳦾±²õ°ìās pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības centrālais veids. Šajā pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībā iesaistītie mākslinieki tiek uzskatīti par “reflektējošiem praktiķiem”.

Lekcijas notiek klÄå³Ùienē trīs reizes gadā vienas nedēļas kolokviju formÄå³Ùā. Starp kolokvijiem studijas tiek atbalstītas tiešsaistes mācību vidē un ar attālinÄå³Ùa formÄå³Ùa konsultācijām un projektu izstrādi ārējās vietās, piemēram, radošo industriju centros, NVO, valsts iestādēs, laboratorijās, pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības centros un augstākās izglītības iestādēs, kā arī tīklotajās kopienās. Pŧ³ٲԾ±±ð³¦ība, kas veikta sadarbībā ar ārējām institūcijām, tiek izstrādÄå³Ùa individuāli ar zinÄå³Ùniskās uzraudzības grupas atbalstu.

Programmas mācību plāns ir izstrādÄå³Ùs, lai nodrošinÄå³Ùu visu studiju rezultÄå³Ùu sasniegšanu, un tas ir strukturēts šādi:

A daļa: Pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības pamati (ObligÄå³Ùā komponente) – 63 ECTS

Šis pamata modulis sniedz būtisku teorētisko bāzi doktora darbam. Tas ietver kursus: Pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības pamati (A1), Tēmas un pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības procesi (A2) un Pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības kritika (A3).

B daļa: Galvenā mÄå°ì²õ±ô¾±²Ծ±±𳦾±²õ°ìā pŧ³ٲԾ±±ð³¦ība un eksāmeni – 120 ECTS

Šī daļa ir veltīta studenta neatkarīgajai pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībai un tās novŧ°ù³Ùēšanai.

B1. Progresa pārskati un novŧ°ù³ÙŧÂá³ܳ¾¾±: Ikgadēji pārskati, lai sekotu līdzi promocijas darba projekta attīstībai.

B2. Galvenā mÄå°ì²õ±ô¾±²Ծ±±𳦾±²õ°ìā pŧ³ٲԾ±±ð³¦ī²ú²¹: Programmas kodols, kas ietver studenta primāro mÄå°ì²õ±ô¾±²Ծ±±𳦾±²õ°ìo un akadēmisko pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības projektu: disertācijas dizainu un izstrādi (104 ECTS).

B3. Gala eksÄ峾±ð²Ծ±: Būtiska komponente absolvēšanai, kas noslēdz programmu ar visaptverošu akadēmisko novŧ°ù³Ùējumu (8 ECTS) un sastāv no diviem eksāmeniem:

  • Doktora eksÄ峾±ð²Բõ: Praktisks eksāmens, kurā students prezentē un publiski aizstāv vienu, visaptverošu mākslas pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības projektu, kas izstrādÄå³Ùs trīs gadu laikā. Aizstāvēšanai jāpierāda spēja veikt oriģinālu, akadēmiski nozīmīgu pētījumu un diskutēt par tā rezultÄå³Ùiem, metodoloģiju un atradumiem.
  • Angļu valodas eksÄ峾±ð²Բõ: Novŧ°ù³Ùē studenta spēju efektīvi lietot angļu valodu akadēmiskajā un profesionālajā vidē. Tiek vŧ°ù³Ùētas gan receptīvās prasmes (klausīšanās), gan produktīvās prasmes (rakstīšana, runāšana), īpašu uzmanību pievēršot spējai prezentēt un diskutēt par pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības atradumiem starptautiskajā akadēmiskajā kopienā.

C daļa: Kolēģiālā atzīšana (Izvēles komponente) – 15 ECTS

Šis modulis ļauj studentiem izvēlēties kursus papildu specializētu prasmju apguvei.

Studiju programmas uzdevumi:

  1. NodrošinÄå³Ù mērķtiecīgu un kvalitatīvu studiju procesu, sniedzot studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībā, un piesaistot studiju programmai un pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībai mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomas profesionāļus un akadēmiķus.
  2. Attīstīt mediju mākslas un radošo tehnoloģiju studijām un pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībai atbilstošu radošu vidi un piedāvÄå³Ù daudzpusīgu, starpdisciplināru akadēmisko izglītību, nepārtraukti papildinÄå³Ù materiālo un tehnisko bāzi, un attīstīt sadarbību ar radošajām industrijām un laikmetīgās kultūras organizācijām.
  3. Stimulēt studentu radošo potenciālu inovatīvu ideju izstrādē, pilnveidot profesionalitÄå³Ùei un pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas un piedāvÄå³Ù daudzpusīgas iespējas pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības projektu prezentācijai.
  4. NodrošinÄå³Ù studentiem daudzpusīgas iespējas līdzdarboties partneraugstskolu un partnerorganizāciju sadarbības tīklā un tā iniciētajos projektos, stimulēt mākslas pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības projektu integrāciju citās zinÄå³Ùņu nozarēs, kā arī starptautisku atpazīstamību.
  5. NostiprinÄå³Ù izpratni par kultūrā balstītu ekonomiku, sniegt studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībā, nodrošinot studentiem iespējas līdzās kultūras projektu vadības prasmei un pieredzei apgūt uzņēmējdarbības zināšanas.
  6. NodrošinÄå³Ù visaugstākā līmeņa zināšanu apguvi studentiem, kuri pēc absolvēšanas var kļūt par ekspertiem, rekomendāciju autoriem un projektu vŧ°ù³Ùētājiem valsts mēroga, Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijās.un projektu vŧ°ù³Ùētājiem nacionālās un starptautiskās organizācijās.

Sasniedzamie studiju rezultÄå³Ùi:

Iegūstamais grāds – ZinÄå³Ùņu doktors (Ph.D.) humanitārajās un mākslas zinÄå³Ùnēs – atspoguļo programmas mērķi: apvienojot abu universitāšu resursus un pieredzi, programma īsteno augstas kvalitÄå³Ùes un inovatīvas akadēmiskās doktora studijas humanitāro zinÄå³Ùņu un mākslas apakšnozarē “Citas humanitārās zinÄå³Ùnes un māksla, ieskaitant radošo industriju zinÄå³Ùnes”. Absolventi ir sagatavoti akadēmiskajai karjerai vai darbībai radošajās industrijās. Pēc studiju pabeigšanas viņi būs profesionāli mediju mākslinieki un pētnieki, kuriem piemīt padziļinÄå³Ùa izglītība mediju mākslā un speciālas zināšanas par radošajām tehnoloģijām un vadību.

Programmas mācību rezultÄå³Ùi ir saskaņoti ar Eiropas Kvalifikāciju ietvara (EQF) un Latvijas Kvalifikāciju ietvara (LQF) 8. līmeni, kā arī ar Eiropas Kvalifikāciju ietvara trešā cikla standartiem augstākās izglītības zonai. Programmas noslēgumā doktorants:

1. Pārzina un izprot aktuālākās zinÄå³Ùniskās teorijas un atziņas, pārvalda pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības metodoloģiju un mūsdienu pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības metodes mediju mākslas un radošo tehnoloģiju nozarē un dažādu jomu saskarē;
2. Spēj patstāvīgi izvŧ°ù³Ùēt un izvēlēties zinÄå³Ùniskiem pētījumiem atbilstošas metodes, veic ieguldījumu zināšanu robežu paplašināšanā un dod jaunu izpratni esošām zināšanām un to pielietojumiem praksē, īstenojot būtiska apjoma oriģinālu pētījumu, no kura daļa ir starptautiski citējamu publikāciju līmenī;

3. Spēj gan mutiski, gan rakstiski komunicēt par mediju mākslas un radošajām tehnoloģijām ar plašākām zinÄå³Ùniskajām aprindām un sabiedrību kopumā;
4. Spēj patstāvīgi paaugstinÄå³Ù savu zinÄå³Ùnisko kvalifikāciju, īstenot zinÄå³Ùniskus projektus, gūstot zinÄå³Ùnes nozares starptautiskiem kritērijiem atbilstošus sasniegumus,

5. Spēj vadīt pŧ³ٲԾ±±ð³¦iskus vai attīstības uzdevumus uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kur nepieciešamas plašas pŧ³ٲԾ±±ð³¦iskas zināšanas un prasmes;
6. Spēj veikt patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvŧ°ù³Ùēšanu, risinÄå³Ù nozīmīgus pŧ³ٲԾ±±ð³¦iskus vai inovāciju uzdevumus, patstāvīgi izvirzīt pētījuma ideju, plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma zinÄå³Ùniskus projektus, tajā skaitā starptautiskus;

7. Spēj pieņemt zinÄå³Ùniski pamatotus lēmumus problēmu risinājumos un argumentēti aizstāv savu viedokli;
8. Spēj vadīt, koordinēt daudzdisciplināras mediju mākslas un radošo tehnoloģiju komandas un strādÄå³Ù, sadarbojoties starptautiskā kontekstā;

9. Demonstrē vērā ņemamu autoritÄå³Ùi, inovāciju, autonomiju, zinÄå³Ùnisko un profesionālo patstāvību un pastāvīgu nodošanos jaunu ideju vai procesu attīstībai darba vai mediju jomas avangardā, ieskaitot pŧ³ٲԾ±±ð³¦ību.

Kolokviji notiek , Durbes ielā 4 – objektā, kas aprīkots ar video, skaņu un montāžas studijām. Doktoranti var iegūt kredītpunktus, piedaloties kopīgos radošos semināros partneriestādē (Īrija), kā arī starptautiskās zinÄå³Ùniskās konferencēs, piemēram, “Open Fields” un “Renewable Futures”, ko atbalsta tīkls ar vairāk nekā 60 universitÄå³Ùēm.

Akadēmiskā doktora studiju programma ir starpdisciplināra un uz inovācijām vērsta. Tā balstās prakses vadītā (practice-led) digitālās mākslas un audiovizuālo mediju pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībā, kurā tiek apvienota mÄå°ì²õ±ô¾±²Ծ±±𳦾±²õ°ìā jaunrade, zinÄå³Ùniski tehnoloģiskās inovācijas un kritiski analītiskās pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības metodes.

Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus profesionāļus ar daudzpusīgām prasmēm, zināšanām un praktisku pieredzi mākslas darbu radīšanā un inovatīvu mediju projektu producēšanā, radošu digitālās kultūras projektu realizēšanā, kā arī zinÄå³Ùniskajā pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībā un jaunu zināšanu radīšanā. Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai individuālai darbībai mākslas, mediju, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs.

Moduļu apraksti Studiju programmas plāns

Studiju veids

Programma tiek īstenota “zema rezidences” (low-residency) formÄå³Ùā, prioritÄå³Ùi piešķirot attālinÄå³Ùam individuālam pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības darbam. Akadēmisko struktūru balsta trīs obligÄå³Ùi ikgadēji klÄå³Ùienes simpoziji intensīvu kolokviju veidā (katrs 1 nedēļu). Pirmais kolokvijs notiek februārī Rīgā (vada ²»Á¼Ñо¿Ëù), otrais (vasaras) ir izbraukuma sesija (piemēram, centrā SERDE, Aizputē), un trešais (rudens) atkal ²»Á¼Ñо¿Ëù.

Starp sesijām notiek individuāls pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības darbs sadarbībā ar zinÄå³Ùniskajiem vadītājiem un programmas ekspertiem. Šis elastīgais modelis ļauj pētniekiem veikt augstākā līmeņa, starpnozaru studijas, nepārvietojoties vai nepārtraucot savu profesionālo darbību.

Trešā gada beigās notiek gala priekšaizstāvēšanas eksāmens angļu valodā. Pēc tā veiksmīgas nokārtošanas un kursu daļas pabeigšanas kandidÄå³Ùs pāriet pie formālās disertācijas aizstāvēšanas. Šī pēdējā fāze parasti ilgst 3 līdz 12 mēnešus, beigoties ZinÄå³Ùņu doktora grāda piešķiršanai.

±«³úņ±ð³¾š²¹²Բ¹²õ prasības:

– Otrā cikla augstākā izglītībā: akadēmiskais vai profesionālais humanitāro zinÄå³Ùņu maģistra grāds humanitārajās un mākslas nozares grupā, Mūzika, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē, kā arī citās humanitārās un mākslas zinÄå³Ùnēs, tai skaitā radošās industrijas zinÄå³Ùnēs:

– angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;

– iestājpārbaudījums

vai

– Otrā cikla augstākā izglītībā: akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds citās humanitārās un mākslas zinÄå³Ùnēs (Vēsture un arheoloģija, Valodniecība un literatūrzinÄå³Ùne, Filozofija, ētika un reliģija), sociālo zinÄå³Ùņu, izglītības zinÄå³Ùņu, inženierzinÄå³Ùņu, datorzinÄå³Ùņu vai citā nozarē, u.tml.;

– darba pieredze profesionālās mÄå°ì²õ±ô¾±²Ծ±±𳦾±²õ°ìās jaunrades darbā kā autoram vai pašnodarbinÄå³Ùai personai/ darbs radošo industriju, kultūras, mākslas vai mūzikas nozarē (vismaz 24 mēneši) vai apgūti studiju kursi humanitāro un mākslas zinÄå³Ùņu jomā vismaz 12 KP  (18 ECTS) apjomā:

  1. mākslas vēsture vai mākslas teorija vismaz 4 KP  (6 ECTS)  apjomā,
  2. filozofija, kultūras vēsture vai kultūras teorija vismaz 4 KP  (6 ECTS)  apjomā,
  3. Jauno mediju māksla, audiovizuālā māksla vai dizains vismaz 4 KP  (6 ECTS)  apjomā;

– angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;

– iestājpārbaudījums.

Lūdzam iepazīties ar uzņemšanas noteikumiem, kas publicēti mūsu mājaslapas sadaļā Nāc studēt -> ±«³úņ±ð³¾š²¹²Բ¹²õ noteikumi

Dr. Ieva Gintere

²»Á¼Ñо¿Ëù asociētā profesore Dr. Ieva Gintere ir izcila akadēmiķe, kas specializējas mūsdienu estētikā, mūzikas teorijā un digitālajās tehnoloģijās. Dr. Ieva Gintere ieguvusi vijoļspēles grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1999), maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2002) un Latvijas UniversitÄå³Ùē (2004), kā arī doktora grādu laikmetīgajā muzikoloģijā (2014), studējot doktorantūrā Parīzes-X Nanteras UniversitÄå³Ùē. Kopš 2015. gada viņa strādā arī par vadošo pŧ³ٲԾ±±ð³¦i Vidzemes Augstskolā, kur viņas pētījumi koncentrējas uz starpdisciplināru metodoloģiju un moderno tehnoloģiju integrēšanu ar mākslas teoriju, kā arī ir pioniere digitālo mākslas spēļu izstrādē, īstenojot tādus projektus kā “Mākslas telpa” un “ImGame” laikmetīgās mākslas izglītībai. Viņa ir piedalījusies starptautiskās publikācijās, uzstājusies Eiropas konferencēs, sadarbojusies ar institūcijām Grieķijā, Ungārijā un Francijā, kā arī lasījusi lekcijas Gruzijā, Rumānijā un Latvijā.

Dr. Ellen Pearlman

²»Á¼Ñо¿Ëù vecākā pŧ³ٲԾ±±ð³¦e un docente Dr. Ellen Pearlman ir imersīvo un mākslīgā intelekta mediju māksliniece, kritiķe, kuratore un pedagoģe, kas strādā Mediju un radošo tehnoloģiju fakultÄå³Ùē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu digitālajos medijos Honkongas Pilsētas universitÄå³Ùē, pievēršoties apziņas, uzraudzības un biometrisko tehnoloģiju pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībai, izmantojot inovatīvu mākslu. Dr. Pērlmane ir pazīstama ar tādiem novatoriskiem darbiem kā smadzeņu viļņu opera “Noor”, mākslīgā intelekta vadītais “AIBO” un Lumen balvas finālists “Language Is Leaving Me”. Viņas karjeras laikā viņa ir bijusi Fulbraita stipendiÄå³Ùe Varšavas UniversitÄå³Ùē, MIT pŧ³ٲԾ±±ð³¦e un Ņujorkas UniversitÄå³Ùes viespŧ³ٲԾ±±ð³¦e, kā arī ieņēmusi vadošus amatus Art-A-Hack™ un Ņujorkas Volumetrijas biedrībā. Viņa ir saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus, piemēram, ES Vertigo STARTS laureÄå³Ùes un vairākas Fulbraita balvas, un viņas pētījumi un radošie projekti ir prezentēti vadošajās konferencēs un institūcijās visā pasaulē.

Dr. Pierre Jolivet

Dr. Pjērs Jolivets (Pierre Jolivet), Mediju un radošo tehnoloģiju fakultÄå³Ùes galvenais loceklis, ir starptautiski atzīts skaņu mākslinieks un komponists, kas vislabāk pazīstams ar saviem novatoriskajiem darbiem ar pseidonīmu Pacific 231. Savu karjeru sācis 20. gadsimta 80. gadu sākumā, Jolivets bija franču pionieris industriālās un spēka elektronikas mūzikas ainā, bet pēc tam viņa prakse attīstījās ambientās un abstraktās elektroniskās skaņas virzienā. Viņa plašā diskogrāfija pārsniedz divdesmit albumus, kuros iekļautas daudzas starptautiskas sadarbības. Jolivet darbs pēta skaņas un telpas robežas, bieži vien to realizējot multimediju performancēs un instalācijās, piemēram, Stif(f)le, Im’shi, Espace Altéré un audiovizuālajā izrādē Micromega, kas tika prezentēta dažādās valstīs. Viņš ir devis ieguldījumu šajā jomā arī kā Luidži Rusolo žūrijas loceklis, kas ir prestižā starptautiskā balva akustiskās mūzikas jomā. Dr. Pjērs Jolivets ir ieguvis maģistra grādu digitālajā pasaulē ar izcilību Nacionālajā mākslas un dizaina koledžā (National College of Art and Design) un Dublinas UniversitÄå³Ùes koledžā ieguvis doktora grādu skaņas mākslas un sensorās uztveres jomā. Viņa akadēmiskās un pŧ³ٲԾ±±ð³¦iskās intereses ir vērstas uz skaņas, sensoru un imersīvās vides krustpunktiem, un nesenajos darbos viņš pētīja saikni starp skaņas mākslu un sensoro praksi.

Dr. Christopher Hales

²»Á¼Ñо¿Ëù docents Dr. Haleiss 2006. gadā ieguva doktora grādu interaktīvo filmu mākslā Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art), viņa disertācijas nosaukums bija “Rethinking the Interactive Movie”. Viņa akadēmiskais pamats ietver maģistra grādu interaktīvajā multimedijā, ko viņš ieguva 1994. gadā Karaliskajā mākslas koledžā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis par pēcdoktorantūras pētnieku Austrumlondonas UniversitÄå³Ùes SMARTlab centrā un pasniedzis kā vecākais pasniedzējs Rietumanglijas UniversitÄå³Ùes Mākslas, mediju un dizaina fakultÄå³Ùē. Viņa plašā pasniedzēja pieredze ietver vairāk nekā 125 semināru vadīšanu visā Eiropā par interaktīvo filmu veidošanu un mākslīgā intelekta uzlaboto mediju radīšanu, īpašu uzmanību veltot Baltijas valstīm, kur viņš regulāri pasniedz kopš 2002. gada. Pašlaik viņš vada progresīvus pētījumus, ko dēvē par “latento revolūciju” filmu veidošanā, pētot, kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās pārveido eksperimentālo kino, izmantojot neironu tīklus un ģeneratīvos adversāros tīklus (GAN). Viņa darbs savieno tradicionālās kinematogrāfijas prakses ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, izvirzot viņu priekšplānā mūsdienu diskusijās par radošo mediju ražošanas nākotni.

Dr. Rasa Šmite

Dr. Rasa Šmite ir vadošā Latvijas un starptautiskā jauno mediju māksliniece, pŧ³ٲԾ±±ð³¦e un inovatore, kas kopš 20. gadsimta 90. gadiem darbojas mākslas, zinÄå³Ùnes un tehnoloģiju krustcelēs. Dzimusi Rīgā 1969. gadā, viņa ir līdzdibinÄå³Ùāja RIXC Mākslas un zinÄå³Ùnes centram, kas ir nozīmīgs jauno mediju mākslas un zinÄå³Ùnes sadarbības centrs. Viņa ir profesore un ²»Á¼Ñо¿Ëù/ RTU kopīgās MACT doktorantūras programmas (Mediju māksla un radošās tehnoloģijas) līdzdirektore RTU Liepājas akadēmijā un ²»Á¼Ñо¿Ëù, kā arī pŧ³ٲԾ±±ð³¦e Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijā FHNW Šveicē. Viņas kopīgie projekti ar Raiti Šmitu kā “smitesmits.com” sniedzas no agrīnā interneta radio līdz mākslīgā intelekta un uz XR balstītai mākslai, par kuriem saņemti tādi apbalvojumi kā Prix Ars Electronica un Falling Walls Science Breakthrough Award, kā arī starptautiskas izstādes lielākajās pasaules izstāžu zālēs. Kā profesore un MACT programmas galvenā pasniedzēja Šmite savieno akadēmisko vadību ar radošo praksi, izstrādājot mācību programmas, kas atspoguļo viņas starpdisciplināro metodoloģiju. Viņa ir pasniegusi MIT un citās labākajās iestādēs, un viņas mentorings doktorantūras studentiem uztur viņas interesi par jaunām imersīvām tehnoloģijām un progresīvām tehnoloģijām.

Artis Dzērve

Artis Dzērve ir slavens latviešu video un 3D kartēšanas mākslinieks, kurš izceļas ar inovatīviem video scenogrāfijas, digitālo instalāciju un projekciju kartēšanas darbiem. Ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi audiovizuālajā un interaktīvajā mākslā Dzērve ir kļuvis par nozīmīgu personību, integrējot digitālos medijus teÄå³Ùrī, operā un liela mēroga publiskos pasākumos. Īpašu atzinību izpelnījies ar saviem imersīvajiem video projektiem vadošajiem Latvijas teÄå³Ùriem, tostarp Dailes teÄå³Ùrim un Latvijas Nacionālajai operai, kā arī starptautiskiem iestudējumiem Austrijā, Vācijā, Beļģijā un Francijā. Viņa radošie sasniegumi ir izpelnījušies tādus prestižus apbalvojumus kā Lielā Mūzikas balva un teÄå³Ùra balva “Spēlmaņu nakts”, uzsverot viņa ietekmi uz mūsdienu scenogrāfiju. Dzērve studējis Hamburgas Mākslas akadēmijā performanču mākslas leģendas Marinas Abramovičas vadībā, kas veidojusi viņa eksperimentālo pieeju mediju mākslai. Viņa portfolio aptver video reklāmu, interaktīvas instalācijas un augsta līmeņa videomappinga projektus tādiem festivāliem kā “Staro Rīga” un koncertiem Arēnā Rīga. Kā pasniedzējs viņš dalās savā pieredzē ²»Á¼Ñо¿Ëù universitÄå³Ùē, pasniedzot audiovizuālās mediju mākslas un digitālās scenogrāfijas kursus, kurus raksturo tehnoloģiju un mÄå°ì²õ±ô¾±²Ծ±±𳦾±²õ°ìā redzējuma nevainojama saplūšana, konsekventi pārvarot robežas 3D kartēšanas un digitālās stāstu veidošanas jomā.

 Mg.art., Antra Cilinska

Antra Cilinska ir ievērojama latviešu kinoproducente, režisore un montāžas režisore, kas atzīta par nozīmīgu ieguldījumu dokumentālajā un spēlfilmu kino kopš 90. gadu sākuma. Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā, Latvijā, viņa sāka savu karjeru kā filmu montāžas režisore Rīgas Kinostudijā, sadarbojoties ar pazīstamo režisoru Juri Podnieku starptautiski atzītajās dokumentālajās filmās, piemēram, “Vai viegli būt jaunam?”, “Sveiki, vai jūs mūs dzirdat?” un “Dzimtene”. Pēc Podnieka aiziešanas mūžībā Cilinska pabeidza viņa nepabeigtos projektus un kļuva par vienu no vadošajām personībām Latvijas kino. Kopš 1994. gada Cilinska ir neatkarīgās Jura Podnieka studijas režisore un producente, pārraugot daudzveidīgu dokumentālo, animācijas un spēlfilmu portfolio. Starp viņas atzītajiem darbiem ir filmas “Baltijas sāga” (2000), “Laimes formula” (2015), “Iemesti pasaulē” (2018) un filmas “Vai viegli būt jaunam?” turpinājums, par kuru Leipcigas kinofestivālā saņēma FIPRESCI balvu. Cilinskas filmas bieži pēta attiecības starp indivīdu un sabiedrību, un viņa izceļas ar savu sociāli angažēto pieeju. Līdztekus producēšanas darbam viņa kopš 2008. gada pasniedz montāžu un producēšanu Latvijas Kultūras akadēmijā, turpinot veidot nākamo Latvijas kinematogrāfistu paaudzi.

Dr. Aigars Ceplitis

²»Á¼Ñо¿Ëù docents Dr. Aigars Ceplītis ir latviešu kinorežisors un pasniedzējs, kas pazīstams ar savām zināšanām audiovizuālo mediju, filmu montāžas un imersīvo kino tehnoloģiju jomā. Viņš ir ²»Á¼Ñо¿Ëù Lietišķo zinÄå³Ùņu augstskolas Mediju un radošo tehnoloģiju fakultÄå³Ùes dekāns, kur viņš ir arī doktorantūras programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors un maģistra programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” direktors. Viņa pasniegtās lekcijas aptver tādas tēmas kā filmu montāža, naratoloģija un 360° sfēriskais kino, atspoguļojot viņa ieguldījumu gan tradicionālajās, gan jaunākajās mākslas praksēs. Dr. Ceplītis ir ieguvis doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitÄå³Ùē, maģistra grādu kino zinÄå³Ùnē Kalifornijas Mākslas institūtā (2004) un bakalaura grādu mākslas vēsturē Lorensa universitÄå³Ùē (ASV). Viņš ir arī studējis teÄå³Ùra režiju DePaul UniversitÄå³Ùes Džona Gudmena drāmas skolā Čikāgā. Kā pētnieks viņš pēta 360 grādu stereoskopisko filmu naratīvo taksonomiju un publicējis publikācijas par digitālo stāstu stāstīšanu un mākslīgo intelektu. Papildus akadēmiskajam darbam viņš ir arī pieredzējis filmu montāžas režisors, kurš strādājis pie tādiem projektiem kā “Begletsy”, “Mazliet Ilgāk”, “Analog Days”, “Killers” un TV miniseriāla “Secrets of the Baltic Hotel”.

Dr. Efe Duyan

²»Á¼Ñо¿Ëù asociētais profesors Dr. Efe Duyan, dzimis 1981. gadā Stambulā, kopš 2013. gada pasniedz teoriju, vēsturi un dizainu Mimar Sinan universitÄå³Ùē. Veicot pētījumus un vieslekcijas, viņš ir sadarbojies ar vairākām universitÄå³Ùēm, piemēram, Berlīnes Tehnisko universitÄå³Ùi, Ca’ Foscari universitÄå³Ùi, Minesotas UniversitÄå³Ùi, Stambulas Tehnisko universitÄå³Ùi, Atalantas UniversitÄå³Ùi, Aiovas UniversitÄå³Ùi, Džordža Vašingtona UniversitÄå³Ùi un Masačūsetsas štata Bostonas UniversitÄå³Ùi. Efesas pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības jomas ir laikmetīgais dizains, kritiskā dizaina perspektīvas, telpiskā pieredze, arhitektūras rakstniecība un teorija, agrīnais modernisms un Vidusjūras austrumu arhitektūras vēsture. Viņš ir studējis arhitektūru un filozofiju METU (bakalaura gr. – 2005), arhitektūras vēsturi un teoriju YTU (maģistra gr. – 2008) un arhitektūras vēsturi Mimar Sinan FAU (doktora gr. – 2013). Viņš ir arī starptautiski pazīstams kā dzejnieks un rakstnieks. Viņa dzeja ir tulkota vairāk nekā divdesmit piecās valodās un aicinÄå³Ùa uz daudziem literāriem pasākumiem visā pasaulē, tostarp Aiovas UniversitÄå³Ùes Starptautisko rakstniecības programmu un Sentluisas UniversitÄå³Ùes Hērsta profesora programmu.

Mg.art. Mihails Matvejenko

Mihails Matvejenko ir latviešu vizuālo efektu komponists un digitālo efektu mākslinieks, kas radies Rīgas studijā Vilks Studija/Vilks Productions, kur viņš pilnveidoja savas prasmes mūzikas video un reklāmas projektos, pirms sāka strādÄå³Ù pie mākslas filmām. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Latvijas vadošajiem specefektu speciālistiem un vēlāk iestājās ²»Á¼Ñо¿Ëù UniversitÄå³Ùes kopīgajā maģistrantūras programmā “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”, lai padziļinÄå³Ùu savas zināšanas mākslīgā intelekta rīku postprodukcijas jomā. Kopš 2017. gada Matvejenko fotoreālā kompozīcija ir izmantota tādās starptautiskās filmās kā Skybound (2017), Pocket Hercules: Naim Süleymanoglu (2019), Infinite Storm (2022) un somu-latviešu ģimenes fantāzija Antero Varovainen ja onnenkivi (2023). Strādājot kā ārštata darbinieks no Rīgas, viņš sniedz VFX pakalpojumus Eiropas un ASV studijām, vienlaikus uzraugot studentus un sadarbojoties ar ²»Á¼Ñо¿Ëù pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības komandām, lai izstrādÄå³Ùu mākslīgā intelekta vadītas darba plūsmas virtuālajai ražošanai.

Mg.art. Sabrina Durling – Jones

Sabrina ir kinorežisore un radošā tehnologe, kas koncentrējas uz datu un vizuālo stāstu stāstīšanu, izmantojot jau zināmas un jaunas (mākslīgā intelekta) tehnoloģijas. Viņas pašreizējo pētījumu un praktiskā darba centrā ir atmiņas, pārvietošanas un ētisku mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās (ML) lietojumu krustpunkts. Viņa ir noslēguma stadijā, lai pabeigtu doktorantūras studijas mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomā kopīgā doktorantūras programmā ²»Á¼Ñо¿Ëù Lietišķo zinÄå³Ùņu universitÄå³Ùē un Rīgas Tehniskajā universitÄå³Ùē (Latvija). Viņas pētījumā tiek ierosinÄå³Ùa Steina ne-aktualitÄå³Ùes fenomenoloģija algoritmiskās atmiņas praksēm un eksperimentēts ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai radītu iemiesotas atmiņas sajūtas. Viņa koncentrējas uz to, lai izstrādÄå³Ùu pārvarēšanas sistēmu, kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo pārcelšanās apstākļos, pārorientēties tagadnē. Pirms atgriešanās akadēmiskajā vidē Sabrīnas profesionālā darbība ietvēra attālu pasaules reģionu iedzīvotāju, īpaši pirmo tautu/pirmo tautu, mācīšanu, kā izmantot digitālo mediju rīkus, lai stāstītu stāstus un saglabÄå³Ùu valodas un kultūru, izmantojot kopienu vadītus projektus.

Mg.art. Andris Gauja

Andris Gauja ir latviešu kinorežisors, scenārists un producents, kurš strādā Rīgā. Viņš ir 2011. gadā dibinÄå³Ùā neatkarīgā filmu producēšanas uzņēmuma Riverbed dibinÄå³Ùājs. Gauja ir pazīstams ar saviem darbiem gan dokumentālajā, gan sižetiskajā kino, bieži vien pētot pārdomas rosinošas tēmas ar spēcīgu vizuālo stilu. Starptautisku atpazīstamību viņš pirmo reizi guva ar dokumentālo filmu “Ģimenes instinkts” (2010), kas ieguva Grand Prix festivālā AFI Docs (agrāk Silverdocs), tika nominēta kā labākā vidēja garuma dokumentālā filma festivālā IDFA (Amsterdama) un tika atlasīta vairāk nekā 25 starptautiskiem filmu festivāliem. Gauja debitēja ar pilnmetrāžas spēlfilmu “Izlaiduma gads” (“The Lesson”, 2014), kas pirmizrādi piedzīvoja Monreālas Pasaules filmu festivālā un kļuva par kases grāvēju Latvijā. Viņa nākamā spēlfilma “Tagad mūs nekas nevar apturēt” (“Nothing Can Stop Us Now”, 2019) saņēma deviņas Latvijas Nacionālās kino balvas nominācijas. Pēdējos gados Gauja ir atgriezies pie dokumentālā kino, pievēršoties zinÄå³Ùniskām un metafiziskām tēmām, kā redzams viņa īsfilmā “Māksla skatīties” (2024), kas pirmizrādi piedzīvoja ArtDocFest Riga un bija daļa no viņa akadēmiskā darba Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā.

Pabeidzot doktorantūras studijas, studenti kļūst par profesionāliem mediju māksliniekiem, akadēmiskiem pētniekiem un sociāli aktīviem pilsoņiem, kas ieguvuši inovatīvu un kvalitatīvu mediju mākslas izglītību un kas ir arī spējīgi konkurēt darba tirgū, jo tiem piemīt nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes darbā ar dažādām radošajām tehnoloģijām, kā arī apgūtas vadības un tirgzinības zināšanas.

Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai individuālai darbībai mākslas, mediju, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs un starptautiska līmeņa pŧ³ٲԾ±±ð³¦ībā. Jaunās programmas absolventi būs labi sagatavoti piedalīties mūsdienu kultūras veidošanā visplašākajā izpratnē, darbojoties vietējās, valsts mēroga, Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijās kā eksperti, konsultanti, rekomendāciju autori, un projektu vŧ°ù³Ùētāji, kā arī dažādu inovāciju ierosinÄå³Ùāji šjās organizācijās.

Studiju programmā ļoti svarīgs ir starptautiskais aspekts – mākslinieki-pētnieki, kas beiguši šo programmu, orientēsies starptautiskajā mediju mākslas vidē un apritē, kā arī būs spējīgi sniegt savu ieguldījumu turpmākajā mediju mākslas zinÄå³Ùniskajā un izglītības attīstībā.

Doties Erasmus+ apmaiņas programmā var jebkurš doktorantūras students, kurš ir pabeidzis vismaz vienu studiju gadu bez akadēmiskiem un finanšu parādiem.
Students var doties studēt kādā no ²»Á¼Ñо¿Ëù partneruniversitÄå³Ùēm. Studiju mobilitÄå³Ùes ilgums ir 2-12 mēneši.
Par studiju un prakses apmaiņas programmā pavadīto periodu ārvalstīs studentam nav jāmaksā, studiju maksu sedz partneraugstskola, bet students turpina apmaksÄå³Ù ²»Á¼Ñо¿Ëù studiju maksu. Par ārvalstīs mobilitÄå³Ùes laikā pavadīto periodu studentam tiek piešķirta Erasmus+ stipendija, lai nosegtu transporta un uzturēšanās izmaksas.
Erasmus+ prakses mobilitÄå³Ùe paredz, ka students var iziet praksi kādā no sev interesējošajiem uzņēmumiem kādā no Erasmus+ programvalstīm. Par šo prakses periodu students saņem Erasmus+ stipendiju. Prakses mobilitÄå³Ùes ilgums ir 2-12 mēneši.

Kopš 2023./2024. akadēmiskā gada, informācija par studiju programmas pašnovŧ°ù³Ùējumu ir iekļauta studiju virziena progresa ziņojumā, kurš pieejams š±𾱳Ù.

2022./23

Pieteikšanās studijām

Lai pieteiktos studijām doktorantūrā, papildus ir:

  • ±·´Dzõū³پ±±ð³Ù pŧ³ٲԾ±±ð³¦ības pieteikumu asoc. prof. Dr. Aigaram Ceplītim: [email protected]
  • Aizpildiet tiešsaistes pieteikumu .

Doktora disertācijas pētījuma pieteikuma anketu var lejupielādēt Š·¡±õ°Õ vai saņemt uz e-pastu, sazinoties ar programmas administratīvo direktoru.

  • Docents, Dr. Aigars Ceplītis, ²»Á¼Ñо¿Ëù – doktora programmas direktors,
    TÄå±ô°ù³ܲԾ±²õ: +371 25620270
    E-pasts: [email protected]
  • Docents, Dr. Christopher Hales, ²»Á¼Ñо¿Ëù – Studiju procesa direktors

Inese Makuševa
Vecākā studiju programmu administratore
°ÕÄå±ô°ù.
Adrese
201, Durbes iela 4

    Sazinies ar mums

    To top